Zini, cilvēk, tās runas par to, cik drausmīga un degradējusies ir mūsdienu kultūra visās tās nozīmēs, dumja jaunatne,izkropļotas vērtības, vājprātīga cilvēce, nejaukie laiki ir tik..TRAĢIKOMISKAS. Katru reizi iztēlojos mūs, pagātnes kļūdas aizmirsušos, lepnos un nožēlojamos, skrienam pāri ledus laukam ar tastatūrām rokās pretī viduslaiku bezzobainajām, ar mēri slimajām dāmām, kungiem un zemniekiem, pretī visām cilvēka sugas tapšanas stadijām, preti citplanētiešiem, raganām un šumeriem. Un tas pūlis satiekas, un izlej viens otram asinis, cik nu vien brutāli iespējams. Un vienīgais, kas ir dzirdams - tie ir kliedzieni un vaimanas. Neviens nedzird otra gudrības. Mēs sūdzamies par to, kas norisinās uz nabaga planētas kopš brīža, kad ir pilnīgi attīstījusies abstrakta domāšana. Tiecamies pēc neapstādināmām pārmaiņām, saucot to par progresu. Bet ar rezultātu nekad neesam apmierināti. "Nekas nav neiespējami". Taisnība, visam ir dots pārāk daudz brīvības. Un ja jau mākslinieki - tie, kuru spēkos ir ievest revolūciju, satricinot mirstīgajiem prātus, ņemot vērā visu viņiem sniegto brīvību, nolaiž rokas, atsakoties no patiesas mākslas, tad ledus, uz kura stāvam, ir palicis pārāk plāns. Žēl dzirdēt.

Это сообщение стало повортным моментом
Мы завтра встречаемся в 5 в Академии Искусств. И это будет легендарная дискуссия. Я буду держаться.
И еще, это будет совсем не удивительно, если я вдруг завтра влюблюсь без памяти совершенно случайно