Какой-то пиздец.
Весь вечер думала о Ричарде. И тут вечером он вдруг мне написал. Я так занервничала, что скорее всего писала соверщенно не то, что нужнь было. И я вообще не понимаю, чего он хочет и ждет от меня. В прошло году он сказал, ka mans raksturs ir pilnīgā dirsa, ka es nemaz nesaprotu, ko runāju un viņš centās pēc iespējas vairāk izvairīties no sarunas ar mani. Un pēkšņi viņš man raksta!!! Ko?!
Protams, saruna beidzās diezgan neveiklā gaisotnē.
Viņš teica, ka nemaz neesot uz vietas un droši vien neatgriezīšoties.
Novēlu viņam labu nakti un aizgāju. Rokas joprojām trīc. Un galvā ir kaut kāds juceklis. Lieki teikt, ka mani sagrāba amorāla panika un es joprojām atrodos tās ietekmē.
Kāpēc es nevaru būt tikpat mierīga, kāda esmu skolā? Kāpēc es sežu 10 minūtes pirms beidzot saņemos un uzrakstu atbildi? Ko notiej vispār? Ienīstu skype.